Jāpiemin arī šis izbrauciens.
Tā teikt - aniversary tipa - pēc gada slēpņošanas esam atpakaļ Siguldā un atkal vācam kastītes. Rezultāts diezgan līdzīgs. atkal 12 slēpņi pieveikti. Jāsaka gan ka 2 multi-slēpņi mums nepadevās, kautkas nesanāca ar lielumiem, un tie kaut arī neatrasti - prasīja daudz laika.
Bet nu tas tā. Šis brauciens paliks atmiņā tieši dēļ tā noslēguma. Pēdējais slēpnis, ko tajā vakarā jau pa tumsu meklējām, bija "Sunīšu" Engelhartes konfekšu fabrika. Tajā vecajā ķieģeļu tornī bija nobāzts "micro" izlodāju viskautkur, un beigās sāku sarežģitākas vietas pārmeklēt, kad pēkšņi ķieģelis, pie kura turējos izšļuka no sienas un es novēlos atmuguriski no aptuveni 1,8-2m augstuma uz vienas kājas papēža, jo blakus tieši bija caurums, kas aizgāja vēl par stāvu zemāk. Labi ka vēl tā un arī kompanjons bija blakus, kas mani piestutēja. Rezultāts, izbrauciens beidzies, nenormāli sāpoša kāja/pēda/papēdis, Traumpunkta apmeklējums, un nu jau otrā nedēļa iet uz beigām kā kliboju neliekot papēdi pie zemes. nu tā, bet citādi jau bija normāls izbrauciens :D. Bonusā visam, vēlāk atklājās, ka tas slēpnis ir nokritis kautkur ārpusē... aaa dohhh, šitāda sāpe par tādu sviestu!
piektdiena, 2010. gada 5. novembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
vai esi iereģistrējies?